Garīgums – mūsu veselības neredzamais balsts

Mēs ikdienā cenšamies rūpēties par savu ķermeni – ēst veselīgi, vairāk kustēties un pietiekami izgulēties. Rūpējamies arī par emocionālo labsajūtu. Bet cik bieži mēs pajautājam sev – kā klājas manam garam?

Runājot par garīgumu, cilvēki to nereti sajauc ar reliģiju. Tomēr tie nav viens un tas pats. Reliģija vairāk saistās ar konkrētu ticības tradīciju un kopienu, savukārt garīgums apraksta cilvēka iekšējo attieksmi un viņa meklējumus pēc dzīves jēgas, vērtībām un dziļākas saiknes.

Pasaules Veselības organizācijas dokumentos un ar tās darbu saistītajās diskusijās arvien biežāk uzsvērta garīguma nozīme cilvēka veselībā. Arvien vairāk pētījumu rāda, ka garīgums nav tikai reliģisks jēdziens. Tas ir saistīts ar cilvēka spēju atrast dzīvē jēgu, cerību, saikni ar citiem un pasauli. Šī iekšējā orientācija pozitīvi ietekmē arī veselību. Plašāk par to var lasīt grāmatā Handbook of Religion and Health (3. izdevums, 2023).

Garīgums nav teorija. Tas izpaužas mūsu ikdienas izvēlēs. To var piedzīvot pateicībā, pastaigās dabā, labu attiecību uzturēšanā vai brīvprātīgajā darbā. Garīgums ir ļoti individuāls un var izpausties tradicionālās formās, piemēram, dievkalpojumā vai lūgšanā, bet to var izdzīvot arī klusumā, meditācijā, mūzikas baudīšanā vai saskarsmē ar cilvēkiem.

Pārgājienu laikā redzu, kā cilvēki pamazām kļūst mierīgāki. Sarūk vajadzība nepārtraukti runāt, soļi kļūst apzināti un lēnāki, skatiens biežāk apstājas pie tā, ko ikdienā nepamanām. Grupa it kā pati no sevis sāk elpot vienā ritmā. Citreiz dienas beigās viņi saka: “Šķiet, ka pirmo reizi pēc ilga laika varēju vienkārši būt.”

Varbūt tieši tāpēc klusums un iešana dabā tik bieži palīdz cilvēkam atgūt iekšējo līdzsvaru. Tie rada telpu, kurā atkal iespējams sadzirdēt to, kas ikdienas steigā paliek nepamanīts.

Iespējams, garīgums nav vēl viena lieta, kas mums dzīvē jāpaspēj. Varbūt tas ir veids, kā beidzot būt klātesošiem tajā dzīvē, kas mums jau ir.