Camino de Madrid — mana pieredze un tas, ko vērts zināt pirms Ceļa

Šis nav universāls Camino de Madrid ceļvedis, bet mana pieredze, ejot šo Ceļu konkrētā laikā un atbilstoši savām vajadzībām. Katram svētceļniekam ir savs ritms, prasības un veids, kā iet, tāpēc arī mana pieredze nav uztverama kā vienīgais pareizais veids, kā plānot šo Camino.

Mani kritēriji, plānojot Camino de Madrid

Šo Camino jau sākotnēji plānoju atbilstoši savām vajadzībām un savam iešanas ritmam. Viens no būtiskākajiem kritērijiem bija nakšņošana — pēc garas dienas Ceļā šoreiz man bija svarīgs miers, klusums un iespēja pilnvērtīgi atpūsties, tāpēc pārsvarā izvēlējos privātus hosteļus un citas privātas naktsmītnes.

Tas gan nenozīmē, ka Camino de Madrid trūktu svētceļnieku naktsmītņu. Maršrutā ir pieejamas arī municipālās alberģes, un vienā no tām nakšņoju arī es. Šajā rakstā ar konkrētām naktsmītnēm nedalīšos, bet aprakstīšu savu pieredzi un to, kam, plānojot šo Ceļu, iesaku pievērst uzmanību.

Otrs noteicošais faktors bija laiks — atvaļinājumam bija divas nedēļas, tātad reāli iešanai varēju atvēlēt 13 dienas. Gribēju izvēlēties klusu, mazāk noslogotu Ceļu, pēc iespējas vairāk būt dabā. Pārtiku vēlējos galvenokārt iegādāties veikalos un mazāk izmantot sabiedriskās ēstuves.

Tā kā visu Camino de Madrid šajā laikā kājām pieveikt nevarēju, jau iepriekš ieplānoju vienu brīvu dienu un to izmantoju pārbraucienam.

Kāds ir Camino de Madrid un kam tas piemērots

Dabas skatu ziņā šis ir ļoti daudzveidīgs Ceļš. Sākumposmā jāpārvar kalnu grēda, pēc kuras seko kritums, bet tālāk reljefs pārsvarā ir līdzens vai viegli paugurains. Vairākas dienas dominē gaiši priežu meži, vēlāk — lauku ceļi gar labības, saulespuķu un dārzeņu laukiem.

Arī segums ir dažāds — nedaudz asfalta, smilšaini meža ceļi un akmeņaini grants ceļi.

Manuprāt, šis Camino īpaši piemērots cilvēkiem, kuri vēlas mazāk burzmas, vairāk vienatnes un dabas un nevēlas konkurēt par vietām alberģēs. To var lieliski iet vienatnē vai kopā ar draugiem.

Kā pirmo Camino pieredzi es to tomēr neieteiktu. Piemēram, uz Franču ceļa daudz ko var iemācīties, vienkārši vērojot citus svētceļniekus vai pajautājot padomu. Šeit reizēm nav neviena, kam pajautāt vai no kā noskatīties.

Infrastruktūra un civilizācija

Ceļā jārēķinās ar garākiem posmiem bez ciemiem, tualetēm, bāriem, veikaliem un iespējām papildināt pārtikas vai ūdens krājumus. Tieši tas ir viens no aspektiem, kas būtiski raksturo Camino de Madrid un kas jāņem vērā, plānojot katru nākamo dienu.

Telefons, internets un elektrība

Manā pieredzē mobilie sakari bija pieejami visa Ceļa garumā. Naktsmītnēs visur, kur paliku, bija pieejams Wi-Fi un elektrība. Powerbanku līdzi nesu, bet izmantot nevajadzēja.

Mani plānošanas rīki

Sākotnējai plānošanai izmantoju Gronze.com mājaslapu, bet Ceļā galvenais palīgs bija BuenCamino aplikācija un Google Maps karte. ChatGPT izmantoju tulkojumiem, neskaidru situāciju izskaidrošanai un dažādu iespējamo risinājumu meklēšanai.

Aktuālo informāciju par veikalu un bāru darba laikiem gan vienmēr vajag pārbaudīt Google Maps vai uz vietas, jo īpaši mazākās apdzīvotās vietās.

Kilometri

BuenCamino aplikācijā Camino de Madrid ceļa kopējais garums norādīts ap 320 km. Aptuveni 50 km nobraucu ar autobusu, bet kājām nogāju 295,1km.

Jārēķinās, ka aplikācijā norādītais dienas attālums un faktiski noietais gandrīz nekad pilnībā nesakritīs. Man dienas beigās parasti bija sakrājies vēl viens vai divi kilometri — līdz veikalam, naktsmītnei, kafejnīcai vai vienkārši kāda nepareizi izvēlēta pagrieziena dēļ.

Naktsmītnes

Camino de Madrid ir gan privātas naktsmītnes, gan municipālās alberģes. Manā iešanas laikā par vietu trūkumu nebija jāuztraucas, tomēr jārēķinās, ka ne visur būs cilvēks, kurš svētceļnieku sagaidīs un visu izstāstīs.

Vienā vietā reģistrācija bija jāveic ar QR kodu no lapiņas pie slēgtas municipalitātes, un informāciju par atslēgas saņemšanu varēja iegūt tikai pēc reģistrācijas. Citā alberģē bija pašapkalpošanās reģistrācijas aparāts.

Tāpēc jābūt gatavam arī patstāvīgi saprast reģistrācijas procesu. Šādās situācijās MI man labi noderēja tulkošanai un neskaidro norāžu izprašanai.

Zīmogi un sertifikāts

Ejot Camino, svētceļnieka pasē jeb credencial pa ceļam tiek krāti zīmogi. Manā pieredzē privātajos hosteļos un bāros speciālu Camino tematikai veidotu zīmogu pārsvarā nebija — credencial tika iespiests konkrētās naktsmītnes vai iestādes rekvizītu zīmogs. Pieļauju, ka municipālajās alberģēs Camino zīmogi varētu būt atbilstošāki svētceļojuma tematikai, taču pati par to nevaru spriest, jo municipālajā alberģē nakšņoju tikai vienu reizi.

Pēc Camino de Madrid pabeigšanas Sahagún ir iespējams saņemt arī sertifikātu par noieto Ceļu. To izsniedz Sahagún tūrisma informācijas centrā, uzrādot savu svētceļnieka pasi ar Ceļā sakrātajiem zīmogiem.

Man tas bija skaists un simbolisks punkts Camino de Madrid noslēgumam — neliels apliecinājums par noieto Ceļu, lai gan, protams, pats svarīgākais no tā paliek nevis uz papīra, bet sirdī.

Veļas mazgāšana

Privātajās naktsmītnēs, kurās paliku, speciāli ierīkotu vietu veļas mazgāšanai nebija. Katru dienu pāris nepieciešamos apģērba gabalus izmazgāju izlietnē, un tie līdz rītam lieliski izžuva.

Municipālajā alberģē, kurā nakšņoju, arī mazgāju izlietnē, toties bija neliels pagalmiņš, kur drēbes varēja izžaut.

Svētceļnieki

Manā Ceļa laikā svētceļnieku bija ļoti maz. Vienlaikus ar mani maršrutā bija vēl trīs kājāmgājēji, daži citi gāja ar pāris dienu nobīdi. Ceļā sastapu arī piecus velosvētceļniekus.

Tātad tiem, kuri Camino saista ar pilnām alberģēm un nepārtrauktu citu svētceļnieku sabiedrību, šī varētu būt pavisam cita pieredze.

Pārtika un ūdens

Pārtiku galvenokārt iegādājos lielākos veikalos — Dia, Lupa un Agropal. Ikdienā izvēlējos vienkāršu pārtiku, ko var ērti nest līdzi un kurai nav nepieciešama gatavošana: proteīna jogurtu brokastīm, gatavos salātus, zivju konservus, jamón, vārītu vistas fileju, maizi, tomātus un augļus.

Divas reizes vakariņās izvēlējos menú del día — Spānijā ierastu kompleksu maltīti par noteiktu cenu.

Ar kafiju bija interesantāk. Tuvāk Madridei iespēju bija vairāk, bet pēc kalniem to kļuva ievērojami mazāk. Tāpēc ar kafijas pauzi konkrētā dienā labāk nerēķināties kā ar garantētu iespēju. Laikā, kad gāju es, Spānijā bija arī atvaļinājumu sezona, tāpēc vairāki bāri bija slēgti. Google Maps ļoti noderēja, pārbaudot gan veikalu un bāru atrašanās vietas, gan norādītos darba laikus.

Ūdens krānu bija maz. Es izvēlējos ūdeni pirkt un atkarībā no dienas parasti nesu līdzi 2,5–3 litrus.

Īpaši svarīgi iepriekš pārbaudīt veikalu darba laikus svētdienās. Var gadīties, ka konkrētajā vietā veikals nestrādā, un tad pārtikas un ūdens krājumi jāplāno pat pāris dienas iepriekš. Krāna ūdeni izmantoju tikai vienu reizi — man tas šķita dzerams, bet ar jūtamu hlora piegaršu.

Marķējums

Kopumā Camino de Madrid ceļa marķējumu vērtēju kā labu, tomēr tas nebija viendabīgs. Bija posmi, kuros vairākas dienas pēc kārtas marķējums bija izcils, un tad pēkšņi kādā pilsētiņā vai ceļa nogrieznī norāžu nebija vispār. Šādos brīžos izmantoju BuenCamino aplikāciju. Taču gadījās arī pretējais — aplikācijā maršruts bija iezīmēts vienā vietā, bet dabā zīmes nepārprotami veda pa citu, labi marķētu ceļu. Marķējuma veidi bija dažādi: betona un metāla stabiņi, bultas, plāksnītes, uzlīmes un ceļazīmes.

Tāpēc mans princips bija vienkāršs: skatīties gan zīmes dabā, gan karti BuenCamino un šaubu gadījumā pārbaudīt abus.

Laikapstākļi

Manas iešanas dienas bija no 21. augusta līdz 1. septembrim, tāpēc par laikapstākļiem varu spriest tikai pēc šī konkrētā perioda.

Ierašanās dienā Madridē bija ap +36 °C, taču man ļoti paveicās — lielāko daļu Ceļa dienas temperatūra bija ap +25–27 °C, bet kalnu šķērsošanas dienā tikai ap +18 °C. Pēdējā dienā karstums atkal atgriezās.

Naktīs temperatūra bija ap +13 °C. Lietu piedzīvoju tikai vienu dienu, turklāt aptuveni 15 minūtes.

Drošības sajūta, ejot vienai

Es visa Ceļa laikā jutos droši. Ir gari posmi bez ciemiem un citas civilizācijas, taču man personīgi tas nebija trūkums — drīzāk viena no šī Camino ceļa vērtībām.

Priecājos, ka kalnu posmu sanāca šķērsot kopā ar citiem satiktajiem svētceļniekiem, tomēr biju gatava to darīt arī viena. Maršruts ir vientuļš, bet manā pieredzē tas neradīja apdraudējuma sajūtu.

Ekipējums

Pēc vairākiem noietiem Camino man jau ir izveidojusies sava pieredze par to, ko ir vērts nest līdzi un bez kā var iztikt.

Man noteikti nepieciešamas ir pārgājienu nūjas, kas palīdz atslogot locītavas. Šogad pirmo reizi līdzi bija arī teipa lente, kas noderēja celim. Svarīgi ir apavi ar labu protektoru, jo akmeņainajos posmos segums var būt slidens, un, protams, elpojošs, ātri žūstošs apģērbs.

Ko šis Ceļš fiziski un emocionāli prasa

Man personīgi Camino de Madrid nelikās fiziski ļoti grūts, lai gan sevi par rūdītu gājēju neuzskatu. Ja dienā jānoiet daudz kilometru, ļoti svarīga ir kvalitatīva atpūta.

Te nav vienas formulas. Reizēm varu iet trīs stundas bez apstāšanās, citreiz jau pēc stundas jūtu, ka vajag apsēsties. Kalnos ritms atkal ir pavisam cits — reizēm pietiek apstāties pēc dažiem desmitiem soļu, atgūt elpu un tad turpināt nākamo kāpumu.

Svarīgākais man bija nevis turēties pie iepriekš izdomāta atpūtas grafika, bet saglabāt kontaktu ar savu ķermeni un sadzirdēt, ko tas konkrētajā brīdī prasa.

Emocionāli šis Camino var būt izaicinošs cilvēkam, kuram grūti ilgstoši būt vienam. Ir posmi, kuros ainava mainās ļoti lēni un vairākas stundas vari nesatikt nevienu citu svētceļnieku.

Es dziedāju, sarunājos pati ar sevi, pētīju skudras, puķes, kokus, akmeņus un debesis. Un domāju, ka cilvēkam, kuram patīk vienatne, tieši šie šķietami vienmuļie posmi var kļūt par vienu no šī Camino lielākajām vērtībām.

Ejot divatā vai grupā, iespējams, šo Ceļa daļu pat nepamanītu.

Kam šo Camino neieteiktu

Es šo Ceļu neieteiktu cilvēkam, kuram būtiska Camino sastāvdaļa ir aktīva svētceļnieku sabiedrība, kopīgas vakariņas, pilnas alberģes, biežas kafijas pauzes un iespēja ik pēc dažiem kilometriem papildināt ūdens vai pārtikas krājumus.

Ja tieši tas ir tas, ko meklē Camino, iespējams, kāds no populārākajiem maršrutiem būs piemērotāks.

Savukārt, ja gribas klusumu, dabu, vienatni un daudz telpas pašam sev, Camino de Madrid ir vērts apsvērt.

Ko nākamreiz darītu citādi

Pēc šī Ceļa ir arī dažas pavisam praktiskas lietas, ko nākamreiz darītu citādi.

Ieplānotu vairāk nakšu municipālajās alberģēs. Šī pieredze man patika vairāk, nekā pirms Ceļa biju gaidījusi, bet noteikti jāpārliecinās par to kvalitāti.

No lietus jakas un lietusmēteļa izvēlētos tikai vienu — abus nest nebija nepieciešams.

Mājās atstātu arī savu mazo spilvenu. Tas bija viens no tiem priekšmetiem, kas jau daudzus gadus pirms Ceļa šķiet vajadzīgs, bet beigās izrādās tikai papildu svars mugursomā.

Un noteikti ieplānotu vismaz vienu alternatīvu maršruta posmu. Šoreiz gāju pa Camino pamatmaršrutu, bet nākamreiz gribētu sev atstāt vietu arī kādam citam Ceļa variantam.

Ceļš skaitļos un izmaksas

Kopā šajā Camino nogāju 295,1 km.

Manas galvenās ceļojuma izmaksas:

pārtika — 211 € (ap 17,60 € dienā);

naktsmītnes — 472 €;

lidojums — 198 €;

iekšzemes transports — 50 €.

Kopā — 931 €.

Naktsmītnēm iztērēju vairāk, nekā sākotnēji biju plānojusi. Ceļojuma laikā nācās mainīt divas ieplānotās nakšņošanas municipālajās alberģēs uz privātām naktsmītnēm. Nedēļas nogales un veikalu un kafejnīcu darba laiki lika pārplānot arī vietas, kurās konkrētajās dienās paliku pa nakti.

Jāņem vērā arī tas, ka privātajās naktsmītnēs pārsvarā maksāju par visu divvietīgo numuru. Tāpēc, ejot Camino divatā un dalot numura izmaksas, viena cilvēka nakšņošanas izdevumi privātajos hosteļos varētu būt ievērojami mazāki — manā gadījumā aptuveni uz pusi.

Šīs, protams, ir mana konkrētā Ceļa izmaksas, nevis budžets, ar kuru obligāti jārēķinās ikvienam. Izvēloties vairāk municipālo alberģu, gatavojot ēdienu pašam vai, tieši pretēji, biežāk ēdot kafejnīcās un restorānos, kopējās izmaksas var būtiski atšķirties.

Camino de Madrid — mans Ceļš pa dienām

1. diena: Madride–Tres Cantos | 26,5 km

Segums: pārsvarā asfaltēti celiņi, nedaudz grants un zemes ceļu.

Reljefs: viegli kāpjošs.

Ūdens: iespējams nopirkt Madridē, pa ceļam, izejot no Madrides, un vakarā.

Ēdiens: iespējams nopirkt Madridē, pa ceļam, izejot no Madrides, un vakarā.

Mans īsais vērtējums: viegls posms. Ļoti patika iziešana no Madrides — tā bija kā lēnas atvadas no civilizācijas.

2. diena: Tres Cantos–Manzanares el Real | 27,5 km

Segums: grants un akmeņaini zemes ceļi, ļoti maz asfalta.

Reljefs: visas dienas garumā lēzens kāpums.

Ūdens: iespējams nopirkt pa ceļam ap pusdienlaiku un vakarā.

Ēdiens: iespējams nopirkt pa ceļam ap pusdienlaiku un vakarā.

Mans īsais vērtējums: viegls posms ar pastāvīgu, lēzenu kāpumu. Īpaši skaista un interesanta bija pēcpusdienas daļa — vairākas skaistas vietas dabā, kur atpūsties un vienkārši baudīt.

3. diena: Manzanares el Real–Cercedilla | 22 km

Segums: grants un zemes ceļi, akmeņainas takas, nedaudz arī asfaltētu celiņu.

Reljefs: pastāvīgs kāpums.

Ūdens: iespējams nopirkt pa ceļam ap pusdienlaiku un vakarā.

Ēdiens: iespējams nopirkt pa ceļam ap pusdienlaiku un vakarā.

Mans īsais vērtējums: vidēji grūts posms ar pastāvīgu kāpumu. Visu dienu jūtams kalnu tuvums, un šajā reģionā ir populāras pastaigas pa kalnu takām.

4. diena: Cercedilla–Segovia | 30,5 km

Segums: sākumā asfaltēti ceļi, pēc tam grants un zemes ceļi. Tālāk seko stāvs kāpums pa akmeņainu ceļu, bet pēc kalnu pārejas — ilgstošs gājiens lejup pa grants ceļiem un takām pāri ganībām un pļavām.

Reljefs: aptuveni 1/3 kāpums un 2/3 kritums.

Ūdens: jāņem līdzi visai dienai; vakarā iespējams nopirkt.

Ēdiens: jāņem līdzi visai dienai; vakarā iespējams nopirkt.

Mans īsais vērtējums: vidēji grūts posms. Grūtākie ir daži kilometri pirms kalnu pārejas, savukārt lejupceļš nebija īpaši sarežģīts. Šī bija mana favorītdiena visā Ceļā. Mežā varēja sastapt gan kalnu kazas, gan stirnas, bet, nākot lejā, pavērās brīnišķīgs skats uz ieleju. Arī gājiens pa ganībām bija ļoti skaists.

5. diena: Segovia–pāris kilometru pirms Santa María la Real de Nieva | 34,5 km

Segums: pārsvarā grants un zemes ceļi, nedaudz asfalta.

Reljefs: pārsvarā līdzens.

Ūdens: iespējams nopirkt pirmajā ciematā pa ceļam, taču manā iešanas laikā bārs atvaļinājuma dēļ bija slēgts. Vakarā ūdeni bija iespējams nopirkt.

Ēdiens: iespējams iegādāties tajā pašā bārā, ja tas ir atvērts. Vakarā naktsmītnē bija iespējams paēst dienas piedāvājumu. Pārtiku nākamajai dienai šeit nopirkt nevarēja — tikai dzērienus.

Mans īsais vērtējums: daudzveidīgs posms ar nelieliem kāpumiem un kritumiem. Ļoti skaista iziešana no Segovia, pēc tam Ceļš ved gar labības laukiem, pa veca dzelzceļa posmu un nedaudz cauri priežu mežam. Ir daudz skaistu vietu, kur piesēst un baudīt dabu. Mana naktsmītne atradās 3,5 km nost no Camino, tāpēc līdz tai bija jāiet gar asfaltēta ceļa malu, taču automašīnu tur bija ļoti maz.

6. diena: pāris kilometru pirms Santa María la Real de Nieva–Coca | 26,1 km

Segums: grants un zemes ceļi, smilšaini meža ceļi, nedaudz asfalta.

Reljefs: viegli lejupejošs.

Ūdens: iespējams nopirkt ap pusdienlaiku un vakarā.

Ēdiens: iespējams nopirkt ap pusdienlaiku un vakarā.

Mans īsais vērtējums: viegls posms. Daļa Ceļa ved pa laukiem, daļa — cauri priežu mežiem. Camino zīmes vienā posmā veda pa ļoti smilšainu meža ceļu, bet es izvēlējos iet pa paralēli ejošo vecā dzelzceļa ceļu. Vēlāk Ceļš ved cauri zemeņu audzēšanas laukiem un atkal ieiet mežā.

7. diena: Coca–Alcazarén | 26 km

Segums: pārsvarā grants, zemes un meža ceļi.

Reljefs: viegli lejupejošs.

Ūdens: pa ceļam veikalos nopirkt nevar; ir bārs, kur, iespējams, ūdeni var iegādāties. Vakarā ūdens ir pieejams.

Ēdiens: pa ceļam veikalos nopirkt nevar. Ir bārs, taču tas ne vienmēr ir atvērts. Vakarā pārtiku iespējams iegādāties.

Mans īsais vērtējums: viegls posms. Ļoti skaista iziešana no Coca, īpaši atskatoties uz pilsētiņu. Pirmā Ceļa daļa ved gar upes ieleju pa meža ceļu, vēlāk kreisajā pusē aug pistāciju koki un redzami puravu lauki. Tālāk seko gaiši priežu meži. Pirms Alcazarén iespējami divi maršruta varianti — es izvēlējos īsāko, kas ved cauri mežam.

8. diena: Alcazarén–Simancas | 33,5 km

Segums: pārsvarā grants ceļi, apdzīvotās vietās asfalts, daļa posma ved arī gar šosejas malu.

Reljefs: viegli lejupejošs.

Ūdens: iespējams nopirkt gan pa ceļam, gan vakarā.

Ēdiens: iespējams nopirkt gan pa ceļam, gan vakarā.

Mans īsais vērtējums: viegls posms. Rīta daļa ved pa skaistu meža ceļu, vēlāk — pāri laukiem. Pēc viena no ciematiem kādu laiku jāiet gar šosejas malu, taču autovadītāji bija ļoti uzmanīgi — apbrauca ar lielu līkumu un bieži uztaurējot novēlēja Buen Camino. Vēlāk maršruts ved gar upi, bet beigās gaida neliels kāpiens uz Simancas centru. Ienākšana pilsētiņā ir ļoti skaista, un arī pati Simancas man ļoti patika.

9. diena: brīvdiena un pārbrauciens uz Medina de Rioseco

Šo dienu jau iepriekš biju ieplānojusi kā atpūtas dienu un vienlaikus izmantoju pārbraucienam uz Medina de Rioseco, izlaižot daļu Camino de Madrid maršruta. Tāpēc par šo Ceļa posmu no savas pieredzes neko pastāstīt nevaru.

10. diena: Medina de Rioseco–Villalón de Campos | 29,5 km

Segums: grantēti lauku ceļi.

Reljefs: viegli kāpjošs; tālumā jau redzami kalni.

Ūdens: pa dienu iespēja iegādāties tikai bārā pēc aptuveni 23 km vai vakarā.

Ēdiens: pa dienu tikai uzkodas bārā pēc aptuveni 23 km; pārtiku iespējams iegādāties arī vakarā.

Mans īsais vērtējums: ļoti skaists sākums, bet vēlāk ainava kļūst vienveidīga. No rīta Ceļš ved gar kanāla malu, pēc tam pāri tiltam un tālāk pa lauku ceļu gandrīz taisni uz priekšu. Šajā posmā uz lauka Camino zīmju nebija. Pa ceļam ir divi ciemati — pirmajā pie baznīcas var apsēsties uz soliņa, otrajā ir bārs. Galamērķī ir gan iespēja paēst, gan veikals. Pēc kanāla posma jārēķinās ar daudz saules un praktiski nekādas ēnas.

11. diena: Villalón de Campos–Santervás de Campos | 17 km

Segums: grantēti lauku ceļi.

Reljefs: nedaudz augšup un lejup.

Ūdens: pa ceļam nav pieejams. Santervás de Campos pretī municipālajai alberģei redzēju ūdens krānu. Es ūdeni biju paņēmusi līdzi gan 11., gan 12. dienai.

Ēdiens: no rīta viesnīcā bija iespējams paēst brokastis, taču manā gadījumā šī iespēja nebija pieejama. Pēc svētdienas veikals atvērās plkst. 9.00, tāpēc brokastis nopirku tur. Pa ceļam un vakarā pārtiku iegādāties nebija iespējams.

Mans īsais vērtējums: ainava jau trešo dienu pēc kārtas ir līdzīga — bezgalīgi lauki un Ceļš. Šeit jāprot būt ar sevi un pieņemt arī ainavas vienkāršību.

12. diena: Santervás de Campos–Sahagún | 22 km

Segums: sākumā asfalts gar šoseju, vēlāk grantēts lauku ceļš un posms starp upi un laukiem. Pirms Sahagún ir garāks posms gar autoceļu. Buen Camino aplikācijā maršruts bija iezīmēts pa paralēlu grants ceļu, savukārt Camino zīmes dabā veda gar autoceļu.

Reljefs: viegli kāpjošs.

Ūdens: jāņem līdzi; man ūdens bija sagādāts jau iepriekšējā dienā.

Ēdiens: pa ceļam iespēju iegādāties pārtiku nebija. Man tā bija līdzi no iepriekšējās dienas. Pēc finiša Sahagún centrā bija iespējams paēst menú del día. Es par trīs ēdienu maltīti ar vīnu un ūdeni samaksāju 16 €.

Mans īsais vērtējums: kaut arī daļa posma bija jāiet gar šoseju, man šī diena patika. Ceļā ieraudzīju vairākas sev svarīgas zīmes. Varbūt tieši tādam bija jābūt mana Camino pēdējās dienas simbolam.

No Sahagún ar vilcienu iespējams nokļūt Madridē. Mans brauciens ilga aptuveni 4,5 stundas.